by

Nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana lielāku nodokļu ieņēmumu vietā novedīs pie kontrabandas pieauguma un fiskālais efekts liks vilties, jo nodokļa palielinājums tikai veicinās kontrabandu. Akcīzes nodokļa ieņēmumi tiks tērēti paaugstinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, kā arī konfiscēto produktu uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksu segšanai.

Latvija no kaimiņu rūgtās pieredzes neko nav mācījusies, un attiecībā uz alternatīviem bezdūmu nikotīna produktiem grasās kāpt uz tā paša “grābekļa”.

No publiski pieejamās informācijas izriet, ka Igaunijā šobrīd tiek izskatīts likumprojekts, kas paredz uz diviem gadiem apturēt akcīzes nodokļa iekasēšanu par nikotīnu saturošiem šķidrumiem, norādot, ka tā mērķis ir kontrolēt pārrobežu tirdzniecību un kontrabandas tirgu. Tādejādi faktiski, atzīstot, ka kontrabandas tirgus pieaugums skar vietējo ražotāju un tirgotāju intereses, kā arī neveicina nodokļu ieņēmumu palielināšanos.

Lietuva vispārējās krīzes apstākļos neplāno paaugstināt akcīzes nodokli.

Ministru kabineta priekšlikumi akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanai elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem paredz strauju nodokļu sloga pieaugumu, kas ietekmēs visus tirgus dalībniekus, bet būtiski skars tieši vietējos ražotājus un tirgotājus, kuru produkti nebūs konkurētspējīgi ar Lietuvā un Igaunijā ražojošo un tirgojošo konkurentu cenām.

Pēc nozares pārstāvju aplēsēm un pēdējā laika Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumiem par aizturētajiem sūtījumiem, elektronisko cigarešu nelegālo tirgu jau šobrīd veido vismaz 40%.

Likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” anotācijā teikts, līdz ar likuma pieņemšanu “samazināsies jauno elektroniskās smēķēšanas ierīču, tai skaitā tabakas karsēšanas ierīču, kā arī tabakas aizstājējproduktu pieejamība sabiedrībā, īpaši bērnu un jauniešu vidū”.

Jāpiekrīt, ka legālajā apritē šo produktu pieejamība tiešām samazināsies, taču tas notiks uz nelegālā tirgus pieauguma rēķina.

Jau šobrīd nelegālajā tirgū vienības cena ir apmēram par vienu eiro lētāka kā legālajās tirdzniecības vietās, un pēc akcīzes nodokļa radītā cenas kāpuma šī starpība kļūs tik ievērojama, ka nelegālās tirgus daļas īpatsvars neizbēgami palielināsies. Tanī pašā laikā cigaretēm akcīzi 2021.–2023. gada periodā paredzēts palielināt tikai par 5% ik gadu, bet cigarellām, cigāriem un smēķējamai tabakai – 7% ik gadu. Šāda akcīzes nodokļa politika viennozīmīgi veicinās cigarešu smēķēšanu, un būtībā darbojas kā slēpts šī tirgus lobijs. Tiem cilvēkiem, kuri vēlētos cigarešu smēķēšanu atmest, ar tādu mehānismu, kā cenas celšana, šāda alternatīva tiek padarīta mazāk pievilcīga.

Ekonomikas doktors, RTU docents Māris Jurušs publikācijā “Sildīsim ekonomiku vai pildīsim kontrabandistu makus?” (Delfi, 02.11.20) norāda: “Izstrādājot akcīzes nodokļa politiku, daudz vairāk uzmanības jāpievērš starptautiskās konkurētspējas aspektam. Pašlaik trūkst pamatojuma straujajam akcīzes nodokļa pieaugumam, īpaši alternatīvajiem bezdūmu produktiem (karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem, nikotīna spilventiņiem), kuri daudzās valstīs ir atzīti par mazāk kaitīgām alternatīvām ierastajiem tabakas produktiem.”

Bezdūmu produkti fundamentāli atšķiras no tradicionālajām cigaretēm, nodrošinot mazāku kaitīgumu veselībai šo produktu lietotājiem. Un tas nav tikai pieņēmums – Lielbritānijas veselības aizsardzības pārstāvji minētos bezdūmu produktus novērtējuši par mazāk kaitīgu alternatīvu parastajām cigaretēm. Anglijas Sabiedriskās veselības asociācijas (PHE) eksperti pat norāda, ka ik gadus ar e-cigarešu palīdzību smēķēšanu atmet apmēram 20 tūkstoši cilvēku. Arī zinātniskajā žurnālā “New England Journal of Medicine” publicētais pētījums liecina, ka elektroniskās cigaretes ir divreiz efektīvākas par citām smēķēšanas atmešanas metodēm. Lielbritānijas valdība un tādas šīs valsts veselības organizācijas kā Karaliskā Ārstu koledža un Sabiedrības veselības direktoru asociācija oficiāli atzinušas, ka e-cigaretes nodara mazāku kaitējumu lietotāju veselībai un to lietošana ir par 95% procentiem drošāka par parasto cigarešu smēķēšanu.

Latvijā šobrīd pieejamo alternatīvo nikotīnu saturošo produktu, tajā skaitā e-cigarešu, popularitāti var skaidrot ar to, ka – tos var lietot diskrētāk, izslēdzot pasīvās smēķēšanas risku.

Atsevišķi deputāti norāda, ka šie produkti būtu jāaizliedz pavisam, jo esot bīstami. Nav šaubu, ka nikotīns tāpat kā jebkura atkarību izraisoša viela atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību. Tāpat jāatzīmē, ka ar jebkuru nikotīnu saturošu produktu pastāv iespēja saindēties, ja tas tiek lietots pārmērīgi, taču to var attiecināt arī uz citām vielām – kofeīns, spirts u.c. Nikotīna pārdozēšana ir iespējama, ja lieto vairākus produktus vienlaicīgi, piemēram – cigaretes ar nikotīna plāksteriem kopā utt. Tāpat nevar izslēgt iespēju, ka kādam indivīdam rodas vēlme vienlaicīgi lietot vairākus nikotīna spilventiņus, kas noteikti nav ražotāja aicinājums, jo pamatā šie produkti ir domāti, lai pārstātu smēķēt klasiskās cigaretes un eventuāli atmestu smēķēšanu pavisam, jo, piemēram – nikotīna spilventiņi satur nelielu nikotīna daudzumu, kurš organismā uzsūcas lēnām.

Saindēšanās risks pastāv lietojot tieši kontrabandas ceļā tirgū nonākušos produktus, jo nav zināms to ķīmiskais sastāvs, bet nikotīna daudzums pārsniedz atļauto normu pat 3 reizes.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā sniedz un apstrādā informāciju par tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem” sešus mēnešus pirms jauna produkta laišanas tirgū tas ir jāreģistrē Veselības inspekcijā un jāiesniedz, tajā skaitā – informācija par ražošanā izmantotajām sastāvdaļām, sastāvdaļu statusu, tostarp – vai tās ir reģistrētas saskaņā ar virkni Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, toksikoloģiskos datus, pieejamos pētījumus un tirgus izpēti, emisiju sarakstu, informāciju par nikotīna devām, ierīces mehānisma aprakstu, ražošanas procesa aprakstu.

Attiecīgi tirgotājs, kurš ir reģistrējis savu saimniecisko darbību, saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un reģistrējis savu produkciju – nepārdod nedrošu preci. Šāda prece ir laboratoriski testēta un pārbaudīta, kā arī nesatur vairāk kā atļauto maksimālo nikotīna daudzumu.

Tāpat elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu ražotāji reizi gadā Veselības inspekcijai iesniedz datus par iepriekšējā gada katra produktu veida pārdošanas apjomiem, informāciju par patērētāju paradumiem, norādot ko izvēlas jaunieši, nesmēķētāji u.c.

Pilnīgi noteikti jebkura ražotāja un reģistrēta tirgotāja nostāja ir, ka šie produkti kategoriski aizliegti bērniem un jauniešiem, jo to mērķauditorija ir personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

Tirgotāji, kas maksā nodokļus un ir saņēmuši atļaujas savai darbībai, neriskē ar savu saimniecisko darbību, pārdot preces bērniem. Protams, nevar izslēgt kāda pārdevēja – indivīda, nelikumīgu rīcību, piemēram – pārdodot produktu, nepajautājot personu apliecinošu dokumentu un nepārliecinoties par vecumu.

Internetā un sociālajos tīklos netrūkst sludinājumu par elektronisko cigarešu un tajās izmantojamo šķidrumu iegādes iespējām par daudz lētākām cenām, kā veikalos, un šos sūtījumus elementāri iespējams saņemt no ārzemēm ar pasta un kurjeru sūtījumiem. Līdzīgi kā “melnajā tirgū”, arī šeit nevienu neinteresē, vai tās pērk pieaudzis cilvēks, pusaudzis vai pat bērns.

Atbildīgajiem dienestiem būtu jāpadomā par sociālo tīklu monitoringu, lai novērstu tirdzniecības gadījumus internetā.

Svarīgi ir veicināt pieaugušo patērētāju paradumus izvēlēties tikai legālas tirdzniecības vietas un iegādājoties tikai reģistrētus produktus ar Eiropas Savienībā pieļaujamo nikotīna koncentrāciju, atbalstītu visas sabiedrības veselības aizsardzības mērķi.

(Visited 30 times, 1 visits today)

Komentāri ir slēgti.

Close Search Window